Marta nodarbības pašiem jaunākajiem bērniem sākās ar burtiņu un ciparu mācīšanos.
Mēs aplūkojām dažādus attēlus, kuros redzamais palīdzēja atminēt vajadzīgo burtiņu. Retāk sastopami burti tik viegli rokā nedevās.
Piemēram, burtiņš ‘o’, pie kura attēloto ozolu bērni nevarēja uzreiz atpazīt un ko Reinis nosauca par „zīļu koku”.
Noskaitījām arī visus ciparus no viens līdz desmit, un katrs bērns pateica savu vecumu. Pēc tam katrs varēja izkrāsot sava vārda pirmo burtiņu un mēģināt uzrakstīt arī savu vārdiņu! Vecākie bērni tikmēr matemātikas stundā mācījās par dažādām formām. Nodarbību Dzintra sāka ar praktisku uzdevumu – bērni aplūkoja skārda bundžas un atklāja, ka to apakša ir apaļa un sienas ir stateniskas, un iemācījās, ka matemātikā šādu figūru sauc par cilindru. Bērni tina ap saviem cilindriem dzijas dzīpariņus un tā izveidoja krāšņus trauciņus. Dzintra stāstīja arī par citām ģeometriskajām figūrām – trijstūri, riņķi, kvadrātu, rombu, taisnstūri, ovālu. Bērni mācījās to latviskos nosaukumus, kā arī pildīja dažādus uzdevumus.
Nākamā stunda notika visiem bērniem kopā. Turpinot pagājušajā reizē aizsākto, Helga runāja par latviešu rakstu zīmēm: par Dieva un pasaules zīmēm un laika un likteņa zīmēm. Šīs zīmes mēs visbiežāk varam redzēt tautastērpos, piemēram, cimdiņu, jostu un prievīšu rakstos. Taču Helga bija paņēmusi līdzi pavisam īpašas – kokā izgrebtas latviešu rakstu zīmes: Jumi, Ūsiņu, Ausekli, Laimes jeb Ugunskrustu un Saules jeb Pasaules koku.
Tā kā viens no Pasaules koka variantiem ir Garā pupa, tad runājām arī par to. Turklāt ne tikai runājām, bet arī apskatījām, kā tāda zemē stādāma pupiņa izskatās un visbeidzot – katrs arī tādu iestādījām! Tagad, kad laukā viss sāk dīgt, zaļot un plaukt, ir īstais brīdis runāt par augšanu.
Tāpēc aplūkojām arī sadīgušus ķiplokus, no ozolzīlēm izdīgušas saknītes, kartupeļu asnus un ābolu sēkliņas. Tāpat pildījām arī praktisku darbiņu, kur vecākajiem bērniem vajadzēja sarakstīt auga daļu nosaukumus (sēkliņa, asniņš, saknīte, kātiņš utt.), bet mazākajiem – salīmēt augošas pupiņas attēlus pareizā secībā. Pēc tam visi kopā noskatījāmies animācijas filmiņu „Garā pupa”, kam sekoja rotaļās iešana un dejošana, kurā piedalījās arī mammas!
Dienas otrajā pusē latviešu valodas gramatikā lielākās grupas bērni turpināja lasīt fragmentus no J.Jaunsudrabiņa „Baltās grāmatas”, kā arī rakstīja diktātu. Vidējās grupas bērni mācījās personu vietniekvārdus.
Ģeogrāfijas stundā mācījāmies par Latvijas novadu dabas nelielajām atšķirībām, uzzinot arī to, kādi izcilākie Latvijas dabas objekti atrodas katrā novadā. Īpašu uzmanību šoreiz pievērsām Gaiziņkalnam. Izrādās īstu kalnu Latvijā nemaz nav. Pat Gaiziņkalns ir tikai paugurs. Attēlā aplūkojām, kur kalnam ir virsotne, nogāze un piekāje. Bērni jau šobrīd saņēma mājas darbu vasarai – līdz septembra nodarbībai sagatavot stāstījumu par kādu Latvijas dabas objektu, ko bērni jau redzējuši vai šovasar domā apmeklēt.
Savukārt Latvijas vēstures stunda bija veltīta Latvijas pirmās republikas laikam, Padomju okupācijas sākumam, Otrajam pasaules karam un vācu okupācijai. Aizsākām arī sarunu par 1941. un 1949.gada deportācijām, pie kā atgriezīsimies vēl nākamajā reizē.
Folkloras stundā runājām par latviešu tautasdziesmām, pieminot, protams, Krišjāni Baronu un viņa Dainu skapi. Katrs bērns saņēma arī vairākas ‘dainu skapja’ lapiņas ar tautasdziesmām, ko lasīt mājās kopā ar vecākiem.
Dienas nobeigumā Helga mūs iepazīstināja ar latviešu mūzikas instrumentiem, no kuriem dažus varējām arī aplūkot, izmēģinot, kā tad skan – trejdekšņi, svilpīte, svilpavnieki un kokle. Klausījāmies arī dūdu, stabuļu un svilpavnieku skanējumu no skaistajām I.Reiznieces sastādītajām „Muzikantu pasakām”.